Pārdomas
Kāpēc Ābrahams
Ābrahama kā galvenā patriarha izvēle ir pēc dieva radīšanas principa. Jeb – izvēlēties labāko, lai radītu labāko. Pamatprincips radīšanā ar kvalitāti. Kvalitatīva sēkla, kvalitatīvi augļi.
Dieva tautas patriarham bija vajadzīgs tāda veida raksturs kā Ījabam: sirdsskaidrs un taisns, dievbijīgs un vairījās no ļauna. Atšķirīgs no pārējiem savā laikā.
Ābrahama raksturs attiecībā pret saviem laikabiedriem viņu kvalificēja, lai kalpotu par radītāju nācijai, kurā piedzims Dieva Dēls.
Neskatoties uz to, ka viņa vēsturē nav nekādas ekstraordināri brīnumainas darbības, viņa raksturs, vēl bez viņa ticības, liecināja viņam par labu.
Liels piemērs tam notika pie viņa brāļadēla glābšanas. Lats bija apcietināts un aizvests verdzībā. Ābrahams sapulcināja savus spējīgākos savā namā dzimušos vīrus, un vajāja četrus ķēniņus, kuri bija uzvarējuši piecus citus ķēniņus, pie kuriem atradās Lats.
Ābrahams ne tikai uzvarēja četrus ķēniņus kā arī atbrīvoja Latu un piecus ķēniņus, kuri bija apcietināti. Un kā pierādījums viņa nevainojamajam raksturam, atdeva visu tā īpašniekiem.
Visi cilvēki, kuri dzimuši no Gara lieto ticību, un attiecīgi ir ar tādu raksturu, kāds Ābrahamam.
Arī viņa uzticamība Sārai, pat dzīvojot starp saimaitātu cilvēku cilti, atbilda uzticiamam profilam Radītāja plāniem. Pat viņas neauglība nebija iemesls, lai pārrautu mīlestību, uzticamību un cieņu visā tai laikā, ko tie dzīvoja.
Dieva redzejumā cilvēks, kurš ir spējīgs mīlēt, būt uzticams, cienīt to, ko redz, tāpat ir spējīgs arī attiecībās ar To, Ko neredz.
Ābrahama laulība bija izšķiroša, lai viņu izvēlētos kā Izraēla Patriarhu. Abiem bija vajadzīgs viens gars, viena ticība, viens mērķis.
Dalījās: Bīskaps Edirs Masedo.
