Pārdomas
Dievbijības trauks
Viena detaļa radīja atšķirību starp saprātīgajām un nesaprātīgajām jaunavām…
„Tad debesu valstība būs līdzīga desmit jaunavām, kas ņēma savus lukturus un izgāja līgavainim pretim. Bet piecas no tām bija ģeķīgas, un piecas bija gudras. Jo ģeķīgas ņēma savus lukturus,bet eļļas tās nepaņēma sev līdzi. Bet gudrās paņēma sev līdzi ar lukturiem arī eļļu savos traukos.”
Mateja 25:1-4
Es nesen pārdomāju šo fragmentu. Nesaprātīgās jaunavas bija tieši tādas pašas kā saprātīgās. Tās bija līgavas, jaunavas, viņām bija lukturi, bet starpību radīja eļļas trauks.
Vai šis trauks nav Dievbijība?
Nesaprātīgās jaunavas bija mierīgas, domājot,ka viss jau ir atrisināts, ka eļļa nebeigsies līdz līgavaiņa atnākšanai,un,sekojoši, viņām nevajag upurēt, lai atnestu eļļas trauku.
Interesanti ir tas, ka nesaprātīgās jaunavas, redzot, kā saprātīgās upurē, lai nestu trauku, tā vietā lai apjaustu savu bezrūpību, droši vien domāja,ka saprātīgās tikai pārspīlē!
Priekš manis tas ir nopietni, jo visi mēs esam Dieva kalpi. Spriežot pēc visa, mēs visi esam vienādi, gaidam Līgavaini. Tomēr daži jau ir pazaudējuši Dievbijību,un kad viņus pamāca,ka jāturpina dzīvot upurējot, viņi domā, ka tas ir kaut kas nevajadzīgs, jo galu galā viņi jau ir “līgavas”!
Kad kalps ir ļauns un neuzticams, to redz katrs, tāpēc ka viss kļūst skaidrs. Tomēr nesaprātīgie paliek nepamanīti cilvēka acīm, jo tikai viņi paši var sevi izpētīt un paspēt nožēlot grēkus līdz Līgavaiņa atnākšanai.
Bīskaps Vāgners Negrao
