Pārdomas
Patmīlīgs
“Esi labprātīgs savam pretiniekam bez kavēšanās, kamēr ar viņu vēl esi ceļā, ka pretinieks tevi nenodod soģim, un soģis tevi nenodod sulainim un tevi neiemet cietumā.” Mateja 5:25
Šajā pantā mūsu Kungs pavēl salīgt mieru NEKAVĒJOTIES, kamēr cilvēks vēl ir blakus (“kamēr ar viņu vēl esi ceļā”)
Nodot “soģim, sulainim un cietumā” parāda cik patiesībā tas ir nopietni, kad cilvēks glabā aizvainojumu.
Bet kāpēc daudzi, pat atzīstot, ka PATMĪLĪBA ir ļoti kaitīga gan ķermenim, gan dvēselei, turpina sevi maldināt?
Tie, kuri nepiedod, “patmīlīgi”, jo negrib atteikties no saviem priekšstatiem. Tāds cilvēks uzskata, ka svarīgāk ir palikt naidā un, ka lolot ievainojuma sāpes ir svarīgāk par piedošanu.
Dvēseles dziļumā, katrs, kas zin Dieva vārdu un slēpj aizvainojumu uz kādu, liek savas tiesības un viedokli augstāk par Dievu.
Tāpēc Kungs Jēzus sacīja, ka Dieva piedošana ir atkarīga no tā vai mēs piedodam citiem. Tā ir vienīgā iespēja cilvēkam atbrīvoties no stūrgalvības un beigt glaimot saviem naida attaisnojumiem.
Nubia Siqueira