Pārdomas
Dzīvās mūžības maizes recepte
«Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.» Mateja 4.4
KUNGS nenicina materiālā ēdiena nozīmi. Šeit Viņš māca, ka cilvēka dzīvē nav jābūt fokusam uz fizisko ķermeni. Pat tāpēc, ka materiālajai dzīvei ir īss derīguma termiņš. Tas pats nenotiek ar garīgo ķermeni jeb dvēseli un garu.
Esot velna izaicināts, Kungs Jēzus nerīkojās ar ticību balstītu sirds sajūtās. Bija izsalcis, bet ne līdz tam, lai padotos izsalkumam, lietoja saprātīgo Ticību, un to balstīja tajā, kas rakstīts Bībelē.
Dieva Vārds ir Gars (Jāņa 6:63). Kad tveramies pie tā, kas ir raksatīts, lai stātos pretīm ļaunumam, nav iespējas pazaudēties. Neskaitot tos gadījumus, kad ticība balstīta un sirds sajūtām.
Un tuksnesī, kur izcīnām lielākās cīņas pret elli, tieši tuksnesī iemācāmies labākās mācības no Svētā Gara.
Nepietiek tikai ar Rakstu zināšanām, vienmēr tās ir jāpielieto, lai kādas arī būtu vajadzības.
Tas bija Svētais Gars, kurš vadīja Savu Dēlu tuksnesī, lai atstātu mums recepti kā stāties pretī tumsas galvenajiem un tos uzvarēt.
Bīskaps Edirs Masedo
https://blogs.universal.org/bispomacedo/ru/2018/12/20/%D1%80%D0%B5%D1%86%D0%B5%D0%BF%D1%82-%D1%85%D0%BB%D0%B5%D0%B1%D0%B0-%D0%B6%D0%B8%D0%B7%D0%BD%D0%B8-%D0%B2%D0%B5%D1%87%D0%BD%D0%BE%D0%B9/
