Pārdomas
Zeme, kuru Tu parādīji
Bez jautājumiem. Bez argumentiem. Bez apspriešanas.
Bet ar ticību, Tam , kurš vēlas labāko priekš viņa. Pat ja to bija grūti saprast tajā momentā, ticībā viņš zināja, ka sapratīs vēlak.
Tieši tādā veidā Ābrāms gāja, paklausot ticības balsij. (Pirmā Mozus grāmata 12:1-4)
„Tiksi svētīts”, – tas bija viens no tiem solījumiem, kurus Dievs deva Ābrāmam.
Visi mēs zinām, Ka mums nepieciešams meklēt, to kas mēs esam. Ābrāma paklausība darīja viņu pašu par svētību.
Tādā veidā, nav nekādas nozīmes, kādu vietu izvēlēties, lai ietu, tāpēc, ka, neatkarībā no vietas, Ābrāms bija svētība un viņam bija svētība.
Tie kuri tādi nav, tiem arī nekā nav,jo dzīvo saskaņā ar to, ko redz, dird vai jūt, tāda veidā, pakļaujot savus lēmumums uz izgāšanos.
Tas notika arī ar Latu.(Pirmā Mozus grāmata 13:9-13).” Pacēla savas acis un ieraudzīja savā priekšā visu Jordānas apgabalu”. Viņs nezināja, ka šī vieta atnesīs tikai rūgtumu un ciešanas.
Tiem, kas paši ir svētība, pat nelabvēlīgas vietas, kļūs par svētību. Ābrāms neizvēlējās neko, un viņam tas nebija vajadzīgs, gāja uz Kānaāna zemi zemi; un ne tikai dzīvoja tur, bet pārvaldīja to. Starpcitu, tā bija zeme par kuru Dievs sacīja :”Ej uz zemi, kuru Es tev norādīšu”.
Jūs paši esat svētība! Pat tad , ja kādam kaut kas neizdodas, Jums noteikti izdosies!
Visi kalpi izies caur šo pieredzi. Kas jau ir pierdzējis to, noteikti pieredzēs vēlreiz.
