Pārdomas
Sirds maldi
“Sargies, ka tu neaizmirsti to Kungu, savu Dievu, bet turi Viņa baušļus, Viņa tiesas un Viņa nolikumus, ko es tev šodien pavēlu. Lai tad, kad tu būsi ēdis un paēdis, un sev uzcēlis labus namus, un tur dzīvosi, Kad tavi vērši un tavi sīkie lopi būs savairojušies, un tavs sudrabs un tavs zelts sāks pie tevis krāties, un viss, kas tev vien pieder, būs vairojies, Lai tad tava sirds nelepojas un tu neaizmirsti to Kungu, savu Dievu, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes, no kalpības nama, Kas tevi ir vadījis plašā un briesmīgā tuksnesī, kur bija dzēlīgas čūskas un skarpiji un izkaltušas vietas bez ūdens, kupās mocīja slāpes, kas tad tev lika izplūst ūdenim no cietās klints; Kas ēdināja tevi tuksnesī ar mannu, ko tavi tēvi nebija pazinuši, lai Viņš tevi pazemotu un tevi pārbaudītu, un tad lai tev tavās tālākās dienās darītu labu. Tad nesaki vis savā prātā: “Mans spēks un manu roku stiprums ir man šo labklājību sagādājuši!”” 5. Mozus gr. 8:11-17
Šeit Dievs mūs brīdinapar vienu no daudzajiem sirds vilinājumiem.
Parasti, bieži vien tas notiek ar to, kurš kādu laiku ir kalpojis Dievam, tika atbrīvots, iekaroja svētības, iepazina patiesību, bet pēkšņi aizmirsa no kā Dievs viņu ir izglābis.
Šis cilvēks sāk justies pašpietiekams, kļūst atkarīgs nevis no Dieva, bet gan no sava spēka un iegūtās pieredzes. Viņš nepieņem pamācības, norādes un vēlas darīt visu pa savam, jo domā,ka zin labāk.
Nemanot viņš kļūst pats sev par saimnieku (sātana vergu), bet ne par Dieva kalpu…
Cik cilvēku ir iekļuvuši šajās lamatās!
Bīskaps Alvaro Lima
