Pārdomas

Kalps bet bezvainīgs

… sauca noskumušā balsī pēc Daniēla un sacīja: «Daniēl, tu dzīvā Dieva kalps! Vai tavs Dievs, kuram tu bez mitēšanās kalpo, tevi ir izglābis no lauvām?» Tad Daniēls atbildēja un sacīja: «Ķēniņš lai dzīvo mūžīgi! Mans Dievs sūtīja Savu eņģeli un aizturēja lauvām rīkli, ka tie mani neaiztika, jo Viņš zināja, ka es esmu nevainīgs un ka arī pret ķēniņu es neesmu darījis nekā ļauna.»  Daniela 6.20-22

Ja ir kaut kas, ko nedrīkstam pazaudēt ir bezvainība. Tīras domas, tīras acis, tīru sirdi, dedzīgu vēlēšanos katru reizi kalpot arvien labāk…

Daniels bija kalps, kurš izdarīja starpību, jo viņā bija lielisks gars. Ķēniņš gribēja viņu likt pār visu valsti. Viņš bija uzticams un viņā neatrada ne kādu kļūdu, ne vainu.

Trīs reizes dienā Daniels metās uz ceļiem un lūdza. Tādā veida provocējot daudz skaudības, un tas bija iemesls, dēļ kura tika iemests lauvu bedrē.

Dievs nepasargāja savu kalpu Danielu no lauvu bedres, bet pasargāja bedrē, tieši dēļ viņa bezvainības.

Pat esot bedrē viņš nepārtrauca Viņam kalpot. Vienalga, vai bija pilī blakus ķēniņam vai iekšā bedrē lauvu ieskauts, kuras to gribēja apēst, Daniels bija uzticams kalps un pāri visam — bezvainīgs.

Citi tiks iemesti bedrē agrāk, citi vēlāk, bet mēs visi kādu dienu satiksimies ar lauvām. Un kurš jau satikās, noteikti satiksies no jauna.

Kas mums atliek, ir saglabāt savu bezvainību, lai vienmēr piedzīvotu atbrīvošanu un tiktu Paša Dieva pagodināti. Kungs Jēzus teica:

…ja kāds Man kalpos, to Mans Tēvs cels godā.  Jāņa 12.26

Dalījās: Bīskaps Djalma Bezerra

 

 

Невинный слуга

 

Pievienot komentāru