Pārdomas
Debesu mājoklis
“Jūsu sirdis lai neizbīstas! Ticiet Dievam un ticiet Man!” Jāņa 14:1
“sirdis lai neizbīstas” nozīmē, literāri, “nejūtas izbijušās”.
Izbīlis ir emocionāla nestabilitāte, miera trūkums, un ir kā dzīvot ar izbīli sevī.
Tas parasti notiek, kad cilvēks pazaudē kaut ko vai kādu. Daudzi kļūst “apsēsti” ar domu, ka nebūs vairs kāds noteikts cilvēks, pozīcija, tituls, saikne ar varu utt., un ļauj sirdi sakratīt bailēm, šaubām un apjukumam.
Mācekļi bija lielā emocionālā apjukumā, kad dzirdēja, ka Tas Kungs viņus atstās un atgriezīsies pie Tēva.
“Bērniņi, Es vēl mazu brīdi esmu pie jums. Jūs Mani meklēsit, bet, kā Es jūdiem esmu sacījis, tā arī jums tagad saku: kurp Es eimu, jūs Man nevarat sekot.” Jāņa 13:33
Kāda tad ir vakcīna pret izbīli?
“Mana Tēva namā ir daudz mājokļu. Ja tas tā nebūtu, vai Es jums tad būtu teicis: Es noeimu jums vietu sataisīt?” Jāņa 14:2
Kungs Jēzus nemeloja, kad teica, ja ticēsim, dziedināsim slimos, izdzīsim dēmonus un būsim kristīti ar Svēto Garu. Kāpēc lai melotu saistībā ar debesu mājokli, kas ir mūžīgā glābšana?
“Bet viņš (Stefans), Svētā Gara pilns, skatījās uz debesīm un redzēja Dieva godību un Jēzu stāvam pie Dieva labās rokas” Apustuļu darbi 7:55
Stefans tika nomētāts ar akmeņiem, bet viņš neskatījās uz akmeņiem. Viņš skatījās uz debesīm. Viņa acis bija fiksētas uz debesu mājokļiem un nevis uz paša dzīvību šajā pasaulē. Viņš novērtēja to, kas ir mūžīgs un nicināja to, kas bija pārejošs.
Mums vienmēr ir jālieto saprātīgā ticība un jādomā: “Tas, kas ar mani notiek, tas ko es zaudēju, nav nekas salīdzinot ar debesu mājokli, kuru Jēzus man sūtīja.” Tā bija ticība, kas bija Stefanā.
Ticēsim!?
Dalījās: Bīskaps Gonsalves
