Pārdomas
Bērnu mantojums
Runa neiet par reliģiju, baznīcu vai evanģēlisko mācību.
Svētais Gars – tas ir Jēzus atstāts mantojums, tiem, kas pa īstam tic Viņam.Tic tikai tie, kas ievēro Viņa Vārdu.
Nāve piespiež mirušo atstāt svaiem mantiniekim vai labumus vai parādus, svētību vai lāstu. Jēzus nomira, augšamcēlās un apsēdās uz mūžīgā Savas Valstības troņa. Tādā veidā Viņš ne tikai atstāja Saviem mantiniekiem Svētīgo svētību, Savu Garu, bet Viņam ir arī vara kontrolēt to, lai viņa mantojums sasniedz ikvienu, kas pieder Viņam.
Tāpēc solīja mūs neatstāt par bāreņiem, nabagiem un nelaimīgiem,atkarībā no citiem.
Nē! Tūkstots reiz nē!!!
“Es jūs neatstāšu bāreņus, bet nākšu pie jums” (Jāņa ev. 14:18).
Mēs zinām, ka Viņš atgriezīsies , lai paņemtu Savu draudzi. Bet solījums sāka piepildīties jau piecdesmit dienas pēc Viņa augšamcelšanās, Vasarassvētku dienā.
Kopš tās piemiņas dienas SvētaisGars personīgi uzņēma uz Sevi vadību pār Viņa Draudzi šeit, uz zemes.
Viņa svaidīšana tiek personīgi izlieta pār tiem, kas klausa Viņa Dēlam Jēzum.
Nemiernieki, augstprātīgie, reliģiskie, nepaklausīgie un spītīgie paliks bešā. Viņiem ir tiesības redzēt Svētā Gara darbību citu dzīvē, bet ne savā…
