Pārdomas
Ticības Pārbaude
Dažādu Ēģiptes dievu starpā bija viens, kura galva bija kā aitas/jēra galva. Tā dēļ aitu gani nebija laipni gaidīti starp viņiem. Viņu vilnas cipršana un īpaši viņu upurēšana bija aizkaroša ēģiptiešu ticībai.
Dieva prasība upurēt jēru un aptraipīt ar viņa asinīm mājas durvju stabus noteikti nebija viegls uzdevums priekš israēliešiem. Tas pieprasīja drosmi. Pavisam noteikti, tas aizvainoja ēģiptiešus un padarīja viņus vēl agresīvākus pret jūdiem.
Israēla bērniem vajadzēja izvēlēties: upurēt Dievam un riskēt ar dzīvību vai sevi izslēgt no upura un “glābt” savu ādu.
Katrā dzīves brīdī tie, kas atgriezušies pie Dieva, iziet šo pašu dilemmu pasaules priekšā. Tā ir viņu ticības pārbaude.
Esmu iemācījies, ka ticības lietošana ir vairāk drosmīgas rīcības, lai paklausītu Dieva balsij jautājums, nekā tās sajušana.
“Jo, kas grib izglābt savu dzīvību, tas to zaudēs; un, kas savu dzīvību zaudē Manis dēļ, tas to mantos.”
Mateja 16:25
Neviens sevi neglābj jūtu vadīts. Glabšana pieprasa attieksmi, darbību jeb ticības materializēšanu. Jeb drosmi!
Dalījās: Bīskaps Edirs Masedo
https://blogs.universal.org/bispomacedo/ru/2019/12/02/42633/
