Pārdomas
Vienmēr tev darīja labu būt apstrīdētam. Tagad vairs nē?
Kad tu atnāci uz draudzi, iespējams atnāci apstrīdēts. Negribēji nākt, bet atnāci. Un šī pirmā vizīte bija sākums jaunai dzīvei.
Kad mācītājs teica, ka tev vajag atgriezties katru nedēļu un izdarīt lūgšanu ķēdi, lai sasniegtu to, ko gribi – šis piedāvājums tevi apstrīdēja. Bet sāpe runāja skaļāk. Tu nāci. Un atbrīvojies.
Kad caur sludināšanu tu atklāji, ka vajag piedot – tas apstrīdēja tavas jūtas. Bet tu paklausīji, piedevi un kļuvi brīvs no tā, kas tevi ievainoja.
Kad dzirdēji runājam par desmito tiesu un ziedojumiem, tavs maks tika apstrīdēts. Pēc tam, kad saprati, ka tā ir Dieva griba, negribīgi sāki dot. Un dēļ tā uzplauki.
Kad saprat, ka vajag dot daudz vairāk nekā naudu – jā, visu savu dzīvi -ilgu laiku turējies pretīm. Bet vienu dienu, tur pie altāra biji tu, sevi atdodot Dievam. Un viss pārvērtās. Saņēmi visu no Dieva. Svēto Garu.
Pagāja gadi. Tu liecināji daudziem cilvēkiem. Glābi dvēseles. Sāki kalpot Dievam (daudzas reizes apstrīdēts, bet kalpoji, izdarīji pašu labāko, jo zināji, ka tas bija priekš Viņa). Ieguvi atbildības, titulus draudzē. Kļuvi par piemēru.
Līdz vienu dienu sāki domāt, ka dēļ savas pozīcijas esi pelnījis cieņu. Atzinību. Tiesības uz paša viedokli. Neļāvi vairs tikt apstrīdētam. Un pazaudēji.
Jā, pazaudēji visu, ko iekaroji, kad aizliedzi visu, ko sludināji. Pazaudēji, kad aizmirsi kā atnāci – pakritis, apjucis, pazemots – uz uzstāji, lai aizietu ar paceltu degunu, kā patiesības īpašnieks, dodot saprast, ka kaut kādā veidā draudze, kura tevi pieņēma, vairs nav tev pietiekoši laba. Tagad, tu esi labāks. Zini labāk. Un domā, ka vari izdarīt labāk.
Tad nu veltīgi. Neapstrīdēsim vairs tevi.
Un atvaino ja nu gadījumā kas.
Dalījās: Bīskaps Renato Cardoso
