Pārdomas
Saprātīgā ticība
Šī dāvana, saprātīgā ticība, kas tiek Svētā Gara dota, nav paredzēta, lai būtu, kā Aladina “brīnišķīgā lampa”. Pārdabiska ticība nav domāta tam, lai darbotos maģiskā veidā un piepildītu personiskās vēlmes.
Iespējams tas ir par iemeslu, tam, kādēļ, tik daudzi cilvēki ir ieguldījuši laiku, veicot reliģiskos ieradumus, bet rezultātā nav sasnieguši gandrīz neko, kļūdami neapmierināti, viņu šķietamajā ticībā Dievam.
Pārdabiskā ticība, nav dota mums, lai mēs varētu darīt, ko vien vēlamies, lai liktu visiem sapņiem piepildīties un tad mēs varētu staigāt apkārt, lieloties par mūsu materiālajiem sasniegumiem.
Bieži vien, nekontrolēta alkatība un vēlmes, spiež, tā saukto ticīgo, vēlēties, ko tādu, kas nesakrīt ar Dieva gribu, tā Dieva, no kura ticību viņš ir saņēmis. Neskatoties uz to, šī persona saka sev pašam: “es apēdīšu to ticībā”. Lai gan, šī lieta, ko viņi vēlas ēst, nav, pārdabiskās ticības dēļ, bet gan dabiskās ticības – citiem vārdiem sakot, tas ir dēļ viņu acu neierobežotajām vēlmēm. Tas nav tā, kad patērētais no šīs delikateses būtu grēks, bet tas ir kaitīgi viņu ķermenim. Un viņi to zin. Neskatoties uz to, cilvēks (kas dzīvo pēc dabiskās ticības) uzstāj uz to, ka ēdīs to, tādēļ, kad viņš nevēlas paklausīt Dieva ticības balsij. Kā rezultātā, vēlāk, viņi cietīs šīs izvēles sekas.
To pašu var sacīt arī par laulību. Persona izmisīgi vēlas apprecēties, par jebkuru cenu. Neskatoties uz to, vai viņu draugs vai draudzene, pieder tai pašai ticībai. Kā rezultāts, šādai nekontrolētai vēlmei, kas nāk no emocionālas ticības, ir tāds, ka viņi atrod visa veida attaisnojumus – kur visi no tiem, tikuši attaisnoti caur viņu safantazēto ticību – un dodas laulībā. Vēlāk viņi pļauj šausmīgu savas sliktās laulības iznākumu, tādēļ, ka viņi nepievērsa vajadzīgo uzmanību, lai sadzirdētu Svētā Gara ticības balsi.
Dieva ticības balss nekad nepiedzīvo neizdošanos, jo tā neatstāj nekādas šaubīgas zīmes. Neatkarīgi no tā spītīgais dod priekšroku sekot citām balsīm – kurām nav nekā kopēja ar Dieva balsi – tādēļ, ka viņi ir vairāk ieinteresēti piepildīt savas miesīgās iekāres.
Tikai iztēlojieties kādu ticīgo apprecoties ar kādu, kas nav no tās pašas ticības!
Tas ir, kā Vispasaules draudzes loceklis, kurš ir pieradis upurēt uz altāra, būdams precēts ar kādu no citas denominācijas, kurš priekšroku dod dzīvei “no žēlastības” ..es apšaubu, ka tas varētu izdoties!
Bīskaps Edirs Masedo
