Pārdomas
Paradīze uz Zemes
Tur, Ēdenes dārzā, Ādams un Ieva negribēja upurēt (būt paklausīgiem Dieva balsij) un pazaudēja paradīzi. “lai zeme ir nolādēta tevis dēļ; tev, smagi strādājot, būs maizi ēst visas sava mūža dienas.” (1. Moz. 3:17). Tāda ir visu to dzīve, kuri ir nepakluasīgi.
Bet lūk Ābrahams upurēja (bija paklausīgs Dieva balsij) un dzīvoja paradīzē šeit uz zemes. Viņš izbaudīja pilnvērtīgu dzīvi un nomira lielā vecumā, piepildītās dienās. Un mūžībā “Ābrahama klēpis” ir pati paradīze (Lūkas 16:22).
Ābrahama ticība parāda, ka Jums nav jāgaida, līdz pienāks mūžība, lai dzīvotu paradīzē. Paradīze var sākties šeit. Bet tam ir cena, lai ieietu un paliktu tajā – tā ir Jūsu paklausība.
Mēs redzam, ka tas notiek to dzīvēs, kuri dzīvo šajā ticībā. Cilvēki, kuri agrāk dzīvoja pilnīgā ellē, šodien bauda paradīzes dzīvi šeit un zemes. Sākot ar iekšējo stāvokli un beidzot ar ārējo – viņu dzīve ir kā gabaliņš no debesīm uz zemes.
Jēzus teica:
“..kas uzvar, Es došu ēst no dzīvības koka, kas ir Dieva paradīzē.” (Atkl. 2:7)
Ievērojiet, ka pieeja paradīzei ir priekš tiem, kuri uzvar. Priekš tiem, kuri uzvarēja sevi pašu, savas jūtas, savas vēlēšanās, citu viedokli un pasauli, caur savu atdevi uz altāra.
Jā, kad cilvēks liek visu savu dzīvi uz altāra, viņš liek sevi paradīzes vidū. Viņš atnes paradīzi savā dzīvē. Altāris ir ieeja paradīzē. Un sākot no šīs dienas, viņš uzvar slimības, nabadzību, depresiju, pretiniekus, veco “es” – visu kas atnāk, lai viņam traucētu.
“Tam, kas uzvar, Es došu no apslēptās mannas…” (Atkl. 2:17)
Tur tuksnesī Mozus laikā, manna tika dota visai tautai. Pat neticīgie to ēda. Bet “apslēptā manna” ir tikai priekš tiem, kuri sevi atdod, upurējot visu par ticību, kura ir – upurē tēvu, māti, personīgos projektus, attiecības utt. Sī manna nav priekš neticīgajiem. Viņa – paradīze ir debesu gabalņiš priekš Jums, kurš sākas šeit un tagad, šajā dzīvē.
Jūs skaitiet savu šodienas dzīvi par paradīzi?
Ja ne, tad nomainiet elli uz paradīzi uz Dieva altāra!
