Pārdomas
Lai cik labi būtu
Atceries Pēteri? Jēzus viņu satika nomāktu un niknu par savu neizdevušos darbu, mazgājot tīklus un padodoties ciņai tajā dienā.
Tikmēr, kad Jēzus beidz sludināt no viņa laivas, viņu sūtīja izmest tīklus, lai zvejotu – Pēteris automātiski ņēma spēku no vājuma, pārvarēja nomāktību un gāja cīnīties, zvejojot pārpilnīgi un uzvarot tajā brīdī.
Un, beidzis runāt, Viņš sacīja uz Sīmani: «Dodies uz augšu un izmet savus tīklus.» Un Sīmanis atbildēja un Viņam sacīja: «Meistar, mēs cauru nakti esam strādājuši un nenieka neesam dabūjuši; bet uz Tavu vārdu es gribu tīklu izmest. Un, to darījuši, tie saņēma lielu pulku zivju, tā ka viņu tīkls plīsa.» Lūkas 5.4-6
Tomēr trīs ar pus gadus pēc šīs un tik daudzām citām pieredzēm, Kungam Jēzum vajadzēja brīdināt Pēteri un divus citus mācekļus par to, ka – par lūgšanu, kura veido attiecības ar Dievu, kura ļauj pieaugt tuvībai ar Viņu, kura izveido stingru ticību, kura mūs dara atpazīstamus kā Dieva bērnus, kura nosaka Svētā Gara saņemšanu – viņi neparādīja tādu pašu vēlmi kā toreiz agrāk par savu ekonomisko problēmu atrisināšanu.
No tā ir iespējams saprast vieglumu ar kuru Pēteris aizliedza Kungu Jēzu, un to, ka daudzi cilvēki dara tāpat mūsdienās!
Cik labi būtu, ja viņam pēc Svētā Gara būtu bijusi tāpati apetīte, kuru citā brīdī parādīja par uzplaukumu!
Un Viņš nāk pie mācekļiem un atrod tos guļam un saka uz Pēteri: «Tātad jūs nespējat nevienu pašu stundu būt ar Mani nomodā? Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā, gars ir gan labprātīgs, bet miesa ir vāja.»
Viņš atkal aizgāja otru reizi un lūdza Dievu, sacīdams: «Mans Tēvs, ja šis biķeris nevar Man iet garām, lai nebūtu tas jādzer, tad lai notiek Tavs prāts.» Un Viņš nāk un atrod tos atkal guļam, jo viņu acis bija pilnas miega. Un Viņš tos atstāja un atkal nogāja un lūdza Dievu trešo reizi, tos pašus vārdus sacīdams.
Mateja 26.40-44
Lai Dievs Svētī pāri mēram!
Bīskaps Edirs Masedo
