Pārdomas
Grēku nožēlas nozīme 4
Cilvēks pieņem Jēzu, bet kopš tā paša brīža ir jānotur sava Glābšana caur savu personīgu upuri Dievam līdz pēdējai dienai. Tādā veidā, ja kāds slepkava sevi atdod Jēzum, Viņa pagātne tiek iemesta Dieva aizmirstības jūrā un viņš sāk jaunu dzīvi.
Tādā pašā veidā, ja kāds, kurš kalpo Dievam 30 gadus pēkšņi paliek ar naidu pret savu tuvāko, noglabājot to savā sirdī, sekas tam būs anulēti visi tie gadi, kurus bija kalpošanā Dievam. Lai sekotu Jēzum ir nepieciešams aizliegt sevi un dzīvot tīru dzīvi šajā pasaulē.
Tas ir mūsu ikdienas upuris: mūsu ticības vingrināšana. Dievs skatās uz cilvēka sirdi, lai izvērtētu viņa rīcības patiesumu. Vai tas, kurš aizņem primo vietu sirdī ir vīrs, mazbērniņš, vai dēls. Ja tā, tad Viņš nekad Tev neatklāsies. Dievam ir jāaizņem pirmā vieta.
Ir vairāki piemēri Bībelē, caur kuriem varam parādīt to, ko apstiprinām. Dāvids ir viens no viņiem. Viņš kļūdījās, bet redzot, ka pārticīga zeme izkalta dēļ viņa grēka, to atzina Dievam. 51. Psalms runā par viņa grēku nožēlu. Tas bija tāpēc, ka viņa sirds bija laba. Pēc viņa nāves, Dievs viņu sauca par draugu.
Ja tava cieņa pret Dievu būs lielāka kā pret visu, pat pret sevi pašu, Viņš attiecībā pret tevi parādīs sevi stipru. Ja tava sirds pilnīgi pieder Viņam, Viņš ir pilnīgi pieder tev.
No Bīskapa Masedo grāmatas – “Jaunpiedzimšana”
