Bīskaps Masedo

«Meklē savu prieku savā Kungā, tad Viņš tev dos, pēc kā tava sirds ilgojas!» (Psalmi 37:4)

Tas ir Dieva kritērijs. Tas ir fiksēts likums, kurš regulē attiecības ar Viņu.

Katra dzīve ir atkarīga no tā kunga, kuru cilvēks izvēlas.

Viņa nav atkarīga no Dieva vai no citiem.

Nav atkarīga no veiksmes.

Nav atkarīga no zvaigznēm.

Nav atkarīga no iepriekš nolikta likteņa.

Tās sarunas par likteni – pilnīgas muļķības.

Dzīve nav atkarīga no izglītības, skaistuma, spēka vai naudas.

Viņa ir atkarīga no paklausības.

Ja ir paklausība Dieva Vārdam, svētības ir neizbēgamas. Ja nav paklausības, tad neizbēgams ir lāsts (5. Mozus 28. nodaļa )

Paklausība Dievam ietver sevī Bībeles praktizēšanu ticībā.

Protams, ka šī ticības darbība prasa upurēšanu.

Pretējā gadījumā šī pasaule būtu brīnišķīga, jo visiem taču ir ticība. Bet maz ir to, kas to praktizē.

Ticīgie tic Vārdam, bet maz cilvēku tam paklausa. Tāpēc ir ticīgie, kuri ir zaudējumā.

Paklausība Dievam bija Ābrahama noslēpums.

Viņš neizdarīja nevienu brīnumu, neko pārsteidzošu…

Klejoja pa daudzām zemēm kā īsts klaiņotājs. Bet pat tā, kad Kungs viņu kaut kur sūtīja, viņš paklausīja.

Viņu vajadzēja nosaukt Ābrahams paklausīgais.

Nav pārsteigums, ka Kungs viņu izvēlējās. Viņš neizvēlas nepaklausīgus un buntīgus.

«Un Ābrahāms bija vecs, padzīvojis vīrs, un TAS KUNGS ĀBRAHAMU BIJA SVĒTĪJIS PIE VISA.» (1. Mozus 24:1)

https://blogs.universal.org/bispomacedo/ru/2018/11/02/%D0%BA%D1%80%D0%B8%D1%82%D0%B5%D1%80%D0%B8%D0%B9-%D0%BE%D1%82%D0%B2%D0%B5%D1%82%D0%B0-%D0%B1%D0%BE%D0%B6%D1%8C%D0%B5%D0%B3%D0%BE/