Pārdomas
Būtība būt kristietim
Laiki ir mainījušies, bet nevaram pazaudēt kristietības būtību.
Kādreiz kļūt par kristieti bija tas pats, kas pazaudēt visu. Pieņemt ticību Kungam Jēzum nekavējoties kļuva par iemeslu vajāšanām, pazemojumiem, apvainojumiem no neticīgo puses, mantas zaudēšanai, cietumiem, spīdzināšanai un pat nāvei.
Nomirt deļ ticības Kungam Jēzum bija pagodinājums.
Pēteris, kad tika sists krustā, lūdza, lai tas būtu ar galvu uz leju, jo neskaitīja sevi cienīgu tikt sistam krustā tādā pašā veidā kā Kungs Jēzus.
Kristiešiem bija prieks tikt mocītiem un ciest dēļ mīlestības uz savu ticību, kā tas ir reģistrēts Svētajos Rakstos:
“ Citi izcietuši izsmieklu un pātagu sitienus, pat arī važas un cietumu. Viņi tika akmeņiem nomētāti, pārbaudīti, sazāģēti, mira no zobena, staigāja apkārt aitu ādās, kazu ādās, trūkumu ciezdami, spaidīti, mocīti; viņi, kuru pasaule nebija cienīga, maldījās pa tuksnešiem un kalniem un alām un zemes aizām.” Ebrejiem 11:36-38
Kad kāds atdod savu dzīvi Kungam Jēzum un pieņem ticību Viņam, patiesībā nomirst priekš šīs pasaules un viņa dzīve tiek apslēpta Viņā.
Viņa dzīvei šajā pasaulē jau nav vairāk nozīmes, ja nu vienīgi, lai kalpotu Dievam un darītu Viņa gribu.
“Jo jūs esat miruši, un jūsu dzīve līdz ar Kristu apslēpta Dievā.” Kolosiešiem 3:3
Tu tuvojies Kungam Jēzum gatavībā pazaudēt visu?
Vai tu tuvojies Viņam, lai iegūtu visu?
Kāda ir tavas ticības kvalitāte?
Tev ir ticība, lai zaudētu?
Kad piedalāmies Svētajā Vakarēdienā, ēdot maizi un dzerot biķeri, mēs pasludinām mūsu derību ar Kungu Jēzu.
Šis biķeris nozīmē atzīt ticību un būt gatavam ciest, zaudēt un pat nomirt, tās dzīves vārdā, kura balstīta uz Viņa mācību.
‘’Viņa svēto nāve ir dārga Tā Kunga acīs.’’ Psalmi 116:15
Šī sapratne nevar būt vienkārši vārdi un zināšanas, tam jābūt daļai no mūsu dzīves.
Mums ir jādzīvo īsta kristietība!
Dalījās: bīskaps Eduardo Bravo
