Pārdomas
Atkarība no Dieva
“Tad tie Viņam sacīja: “Ko lai darām, lai mums būtu daļa pie Dieva darbiem?” Jēzus atbildēja viņiem: “Tas ir Dieva darbs, ka jūs ticat Tam, ko Viņš ir sūtījis.”” Jāņa 6.28,29
Jūdi, kuri Kungam Jēzum jautāja par to kā darīt Dieva darbus, saņēma no Viņa pārsteidzoši īsu atbildi, ka Dieva darbi tiek darīti, kad ticam Viņam, Dēlam, kurš ir sūtīts, lai mūs glābtu. Viņi jautāja par “darbiem”, kāmēr Kungs Jēzus teica “darbs”, jo ticība ir vienīgā ir visa avots.
Tas tāpēc, ka nav nekas, kas Dievu pagodinātu vairāk kā ticība. TICĒT ir pirmais un lielākais darbs, ko kāds Viņam var parādīt.
Bet kāda veida ticība tā ir, ja gandrīz visi cilvēki saka, ka tic Dievam?
Ticība ir pilnīgas atkarības no Dieva attiecības. Tas, kurš dzīvo šajā “pilnīgajā pārliecībā”, ka Dievs eksistē, ka Viņš katrā brīdī ir ar Savu skatienu pār cilvēkiem, ka Viņš ir to, kuri Viņu meklē apbalvotājs un ka Viņš ir augstākā vara. Kurš patiešām tic, godbijīgā un brīvprātīgā veidā kļūst padevīgs Viņa gribai.
Tajā laikā Izraēlā lielākā daļa reliģiozo bija pieraduši pie noteikumiem, nomām un rūpīgi veiktiem rituāliem. Jeb cilvēki izdarīja daudz darbus pēc tā, kā tika iemācīti, bet šīs prakses bija reliģiozitātes un iemācītu tradīciju un nevis ticības rezultāts.
Šī pati reliģiozitāte ir problēma evaņģēlisko kristiešu vidū šodien, jo nav maz to, kuri grib izpatikt Dievam caur to, ko izdara draudzē, nevis caur patiesu ticību Kungam Jēzum.
Dievkalpojumu apmeklējumi, gavēņi, svētrunas, evaņģelizācijas, asarojošas acis un izteicieni kā “Saistu!” “Izlaušanās” vai “Stipri”, paejot gadiem var kļūt automātiski. Un apzināti vai neapzināti daudzi sāk dzīvot pašapmānā, “izdarot darbus” tikai, lai apmierinātu savas paša cerības vai citu, bet vismazāk Dieva cerības.
Tomēr tikai ticība var radīt garīgumu, viss pārējais rada iznīcīgu un iluzoru reliģiozitāti. Šī reliģiozā laka dod svētuma izskatu un labsajūtas stāvokli, bet kad tiek pārbaudīta, pārvēršas par pelniem. Kad nāk problēmas, reliģiozitāte nerada spēku, lai izturētu un uzvarētu. Reliģiozitāte rada gaušanos, žēlošanos, jautājumus, aizvainojumus un visa veida miesīgumu.
Tieši dēļ šīs patiesās ticības trūkuma mēs redzam tik daudz ticīgos, kuri ir pilni ar Bībeles zināšanām, bet ir vāji un ļodzīgi.
Tātad, cik liela ir starpība starp tiem kuri tic, un kuri saka, ka tic! Tādā pašā veidā kā Kungs Jēzus apbrīno dažu ticību, Viņš arī novēro citu neticību.
Dalījās: Núbia Siqueira
