Pārdomas
Aicinājumam uzticama sirds
«Bet Sev Es iecelšu uzticīgu priesteri; tas darīs pēc Mana sirds prāta, un tas būs Manai dvēselei tuvs, tam Es uzcelšu pastāvīgu namu, un viņš staigās Manis svaidītā priekšā vienumēr» (Pirmā Samuēla grāmata 2:35)
Tāds ir Dieva kalps, par tautu, viņa sirds un domas ir tādas pašas kā Dievam. Dievs pieņem viņa patstāvīgos upurus, pieņemot Vārdu, kurš iznāk no viņa mutes un viņa kalpošana attīstās, kad viņš virza tautu pie Patiesības, kura atbrīvo caur ticību.
Сердце, верное призванию
«И поставлю Себе священника верного; он будет поступать по сердцу Моему и по душе Моей; и дом его сделаю твердым, и он будет ходить пред помазанником Моим во все дни…» (1 Царств 2:35)
Таков раб Божий, его сердце и мысли как у Бога, о народе. Бог принимает его постоянные жертвы, почитая Слово, которое исходит из его уст, и его служение растет, когда он направляет народ к познанию Истины, которая освобождает через веру.
