Pārdomas
Mocības
Vārda “mocības” izcelsme ir no latīņu vārda “tribulatio.onis”, kuram kā sinonīms ir moceklība, spīdzināšan, ciešanas, agonija un sāpes. Tā bija spīdzināšanas forma, kura kādreiz tika lietota. Cilvēks uz muguras tika nolikts uz grīdas un smagumi tika likti uz viņa krūtīm viens pēc otra, līdz cilvēks vairs nespēja elpot un nonāca līdz tam, ka tika saspiests dzīvs.
Kristieši Romas impērijas laikā izgāja caur šī veida spīdzināšanu dēļ tā, ka nepieņēma pielūgt tā laika imperatorus un valdniekus. Bija tikai divi varianti: aizliegt ticību un būt brīvam no mokām vai turēties pie ticības un tikt saspiestam dzīvam.
Apustilis Pāvils par šo spīdzināšanu raksta Korintiešiem, saucot to par grūtībām, kuras ir vieglas: “Tāpēc mēs nepiekūstam, bet, lai gan mūsu ārīgais cilvēks sadilst, mūsu iekšējais dienu no dienas atjaunojas. Jo tagadējās grūtības, kas ir vieglas, dod mums neizsakāmi lielu mūžīgu godību, ” (2. Korintiešiem 4:16-18).
Spīdzināšanas nebija ne īslaicīgas ne vieglas. Vēl bez tā, ka tās bija pastāvīgas, izraisīja milzīgas ciešanas. Bet tieši tā tie, kas atdzimuši no Dieva redzēja spīdzināšanas – kā vieglas. Galu galā Svētā Gara radītais spēks viņos iekšā bija kaut kas daudz pārāks nekā smagumu provocētais gaisa trūkums vai sāpes no ribu lūšanas, kas notika pieliekot smagumus.
Kāmēr “mocības” (spīdzināšana) radīja fiziksas brūces un sāpes, iekšējais cilvēks jeb tie, kas bija garīgi, priecājās, jo zināja to, kas viņus sagaidīja Debesu Valstībā. Šī iemesla dēļ viņi neaizliedza ticību pat zinot to, ka tiks spīdzināti dažkārt pat līdz nāvei. Vienīgais veids kā sevi atbrīvot no mokām bija aizliegt savu ticību, bet tas ir NEIESPĒJAMI priekš tā, kurš dzimis no Dieva!
Tas, kurš ir no Dieva zin to, kas sagaida pēc nāves. Bēdu svars radīs daudz lielāku un paliekošāku svaru: mūžīgo glābšanu!
“Jo tagadējās grūtības, kas ir vieglas, dod mums neizsakāmi lielu mūžīgu godību…” (17. pants).
Tu jau sev uzdevi jautājumu: kāpēc Jēzus neizdarīja kaut ko, lai noņemtu šos smagumus? Jo tos noņemt būtu tas pats, kas noņemt Kuga Jēzus krustu. Saproti? Bez krusta nav upuris un bez upura nav glābšana!
“ja mēs neņemam vērā to, kas ir redzams, bet to, kas nav redzams. Jo redzamais ir laicīgs, bet neredzamais mūžīgs.” (18. pants).
Tie, kuri dzimuši no Dieva, nepievērš uzmanību ciešanām, netaisnībām, vajāšanām, jo zin to, kas sagaida pēc mocībām, vai pat pēc nāves! Tas ir pārāk dziļi, lai to saprastu dabiskais cilvēks. Tas ir tīrākais trakums! Starpība starp patiesu kristieti un viltotu kristieti bija redzama mocību momentā, jo tie, kuri dzimuši no miesas aizliedza ticību un bēga.
Tā tas ir. Mocību brīdī mēs iepazīstam to, kas mēs patiesībā esam. Tā tas bija pagātnē un tā tas turpināsies līdz mūsu Kunga atnākšanai!
Tāpēc mēs cīnāmies, lai visi saņemtu Svēto Garu, jo tikai Viņš ir spējīgs mūs uzturēt grūtību brīdī. Mocības ar kurām tu saskaries šobrīd tev parādīs vai tu esi dzimis no Dieva vai no miesas. Lai Dievs svētī!
Dalījās: bīskaps Marcelo Pires
