Pārdomas
Zelta medaļa
Labdien, bīskap!
Es skatījos Olimpisko spēļu apbalvošanas ceremoniju dažādos sporta veidos.
Kad sportisti saņem zelta medaļu un atskan viņu valsts himna, daži sportisti emocijās raud.
Es domāju, ka tieši šajā brīdī medaļas saņēmējs atminas savas cīņas, šķēršļus, grūtības, apmācību, atdevi un upuri, kam izgāja cauri, lai tiktu pie šīs medaļas.
Es padomāju par to cik daudz reiz burvīgāk un augstāk būs tad, kad mēs saņemsim mūsu dzīvības vainagu.
«Vai nezināt, ka skrējēji stadionā gan visi skrien, bet tikai viens dabū goda algu. Skrieniet tā, ka jūs to dabūjat. Kas piedalās sacīkstēs, tas ir atturīgs visā, viņi tāpēc, lai dabūtu iznīcīgu vainagu, bet mēs neiznīcīgu.» (Pāvila 1.vēst Korintiešiem 9:24, 25).
Visas pārbaudes un upuri ir tā vērti, lai mēs paliktu spēcīgi līdz beigām un iekarotu mūžīgo dzīvi.
«Esi uzticīgs līdz nāvei, tad Es tev došu dzīvības vainagu.» (Atklāsmes grām. 2:10).
